Trīs iemesli, kāpēc skolā ir grūti apgūt svešvalodas (un kā to mainīt)




Daudzi cilvēki ir saskārušies ar to, ka svešvalodu apguve skolā nav devusi vēlamos rezultātus. Bieži nākas dzirdēt kādu sakām: “Es nemāku vācu valodu, par spīti tam, ka mācījos to skolā sešus gadus.” Šāds skolu sistēmas rezultāts ir norma. Patiesībā mēs varam darīt daudz (un vienkāršā veidā), lai svešvalodu mācīšanās būtu efektīvāka. 😉


Ja bērniem ir sliktas sekmes svešvalodu mācību priekšmetos, parasti viņiem mēdz pārmest par slinkumu un neieinteresētību. Tomēr pētījumi rāda, ka valodu apguve skolā ir neefektīva nevis bērnu dēļ. Ir tieši pretēji – problēma slēpjas pašā valodu mācīšanas metodē.


Bērni neapgūst valodas pietiekami ātri (vai neapgūst vispār). Šajā rakstā es izklāstīšu, kā un kāpēc izglītības sistēma ir vainīga šajā situācijā, un kas ir jāmaina, lai to uzlabotu.


Tā nav bērnu vaina


Kad vecāki vai skolotāji nevar bērniem kaut ko iemācīt, viņi to noveļ uz bērnu apņemšanās, koncentrēšanās vai intereses trūkumu.


Bet pētījumi liecina, ka kūtra iesaistīšanās, maza interese un zems motivācijas līmenis nav tas, ko bērni spēj patstāvīgi uzlabot. Mācību vide ir jālieto kā instruments mācību rezultātu uzlabošanai. 🚀


Izglītības sistēma rada vidi, kurā no bērniem tiek gaidīta augsta motivācija un interese bez jebkādām metodēm vai pieejām, kas radītu šo interesi par mācībām. Tas ir vairāk nekā nepareizi.


Tā vietā, lai uzņemtos atbildību par produktīvas un interesantas mācību vides radīšanu, mēs kā skolotāji un līderi noveļam šo atbildībuuz bērniem, kam nav nekādu zināšanu par metodēm, ar kurām varētu mācīšanos padarīt saistošāku.


Un tā arī ir galvenā problēma. Tā vietā, lai atbalstītu skolēnus, mēs viņus pastāvīgi par kaut ko vainojam ☝ ️


Padomā par savu darbu. Ja tajā nejūties pārāk motivēts, tu taču neuzskati, ka tā ir tava vaina, vai ne? Un tiešām, tā tomēr ir priekšnieka vaina, jo tieši viņš ir atbildīgs par savu darbinieku motivāciju, izmantojot dažādus instrumentus – vai tā būtu alga, nākotnes vīzija, komandas gars utt. Kaut arī mācības skolā nav gluži tas pats, kas darbs, vai tiešām dažādiem stimuliem bērnu motivēšanai nav nekādas nozīmes?


Ņemot to vērā, analizēsim trīs iemeslus, kāpēc skolu sistēma nenodrošina pienācīgus rezultātus svešvalodu apguvē.



1. iemesls: koncentrēšanās uz kļūdām, nevis panākumiem


Tas ir visredzamākais iemesls, kuru arī tu noteikti esi izjutis. Vai atceries svešvalodu priekšmetus skolā? Vai skolotājs lika uzsvaru uz progresu vai izvairīšanos no kļūdām?


Atsauc atmiņā kontroldarbus. Kas bija atzīmēts sarkanā krāsā? Pareizās vai nepareizās atbildes?


Jā, skolās uzsvars tiek likts uz nepareizajām atbildēm.


Pirmajā brīdī varētu būt nesaprašana, kas gan tajā slikts? Mums taču jāizvairās no kļūdām, ja vēlamies apgūt valodas, vai ne?


Nepareizi. Balstoties uz gadiem ilgiem pētījumiem, mēs zinām, ka spiediens izvairīties no kļūdām noved pie tā, ka audzēkņi:

  • zaudē motivāciju un interesi kaut ko sasniegt,

  • baidās izteikties, lai tikai nepateiktu kaut ko nepareizu (ja nekas netiek teikts, netiek pieļautas kļūdas),

  • zaudē pašapziņu, jo, salīdzinot sevi ar klasesbiedriem, kuri ir “labāki” (t.i., viņi pieļauj mazāk kļūdu), viņi nevar justies pietiekami gudri.


Un šis ir galvenais aspekts, kas rada lielāko daļu šķēršļu ceļā uz labiem svešvalodu apguves rezultātiem: mēs koncentrējamies uz kļūdu nepieļaušanu, kas kavē daudzu skolēnu iespējas sasniegt labus rezultātus. Kas ir diezgan skumji.


Uz brīdi mainīsim tēmu. Nedaudz padomā par to, kā tu iemācījies savu dzimto valodu. Vai vecāki koncentrējās uz tavām kļūdām? Deva vērtējumus? Tā tas gluži nebija, vai ne?


Kāpēc tā? Dabiskais cilvēku mācīšanās process balstās uz atdarināšanu, kļūdu pieļaušanu un atkārtotu atdarināšanu, līdz tas noved pie “pareizās atbildes”. Tas ir process, no kura mūsu izglītības sistēma diemžēl ir atteikusies, tādējādi ignorējot mūsu dabisko uzvedību. Tas ir jāmaina. ☝ ️


2. iemesls: skolotājs nevar pilnvērtīgi apmācīt 20 audzēkņus vienlaikus


Daudzus gadus esmu strādājis par svešvalodu skolotāju vairākās skolās. Mana pieredze bija ļoti interesanta, jo laikā, kad pasniedzu franču valodu, es arī veidoju Speakly metodiku. Kad vairāk izpratu, kā darbojas skolu sistēma, tas man bija kā trauksmes zvans: problēmas, kas iekodētas svešvalodu pasniegšanas DNS, kļūst acīmredzamas pēc to analizēšanas. 😉


Kā aizrautīgs lingvists, stāvēdams 20 audzēkņu priekšā, es biju ļoti noraizējies par to, kā es varu pilnvērtīgi apmācīt katru skolēnu. Tā kā visi audzēkņi bija klasificēti vienā kategorijā, es nevarēju ņemt vērā šādus faktorus, kas katram skolēnam ir individuāls:

  • mācību temps

  • informācijas uztveres tips

  • motivējošas pieejas

  • mācību preferences

Viens pasniedzējs nevar vienlaikus ņemt vērā visus šos aspektus katram skolēnam. Tāpēc skolās visi audzēkņi tiek iedalīti “vidusmēra” kategorijā. Bet, cenšoties panākt, lai kaut kas būtu piemērots pilnīgi visiem, patiesībā nav piemērots nevienam. ☝ ️


Tajā pašā laikā to var ļoti viegli uzlabot. Nedaudz zemāk aprakstīšu praktiskus risinājumus. 🚀



3. iemesls: skolēnu progress netiek izsekots, un nav zināms viņu faktiskais valodas prasmju līmenis


Ja es pajautātu kādam svešvalodu skolotājam par viņa audzēkņu pašreizējo valodas līmeni, viņš, iespējams, atbildētu: ‘’Es nezinu. Lai to noskaidrotu, viņiem ir jāpilda līmeņa noteikšanas tests.


Iemesls ir vienkāršs: katram skolēnam ir nedaudz atšķirīgs līmenis, un tos visus nevar izsekot, jo skolotājam ir daudz citu pienākumy. Rezultātā nav zināms, kāds ir katra skolēna progresa temps – cik labi viņš prot izteikties vai rakstīt, salīdzinājumā ar zināšanām, kādas bija pirms mācību uzsākšanas.


Tas noved pie tā, ka daudzi skolēni nejūt progresu savās svešvalodu prasmēs, pat ja viņi mācībās iegulda daudz laika. Tas savukārt mazina entuziasmu.


Ja tu, darot kādu lietu, neredzētu izaugsmi, tu droši vien justos tieši tāpat. Kā var ilgstoši saglabāt motivāciju, ja ieguldītais darbs nenes augļus?


Tam ir vienkāršs risinājums: varam mācīties svešvalodas ar digitāliem risinājumiem, kā piemēram Speakly lietotni, kurā reāllaikā tiek novērtētas katra valodas apguvēja prasmes, ieskaitot vārdu krājumu, rakstīšanu, runāšanu un klausīšanos.


Ja 50% svešvalodu stundu notiktu, izmantojot Speakly programmu, skolotājam būtu detalizēts pārskats par katra skolēna sekmēm, un katrs skolēns zinātu, kā tieši attīstās viņa svešvalodas prasmes.


Bet 2021. gadā svešvalodu skolotāji joprojām liek rakstīt kontroldarbus ar roku, ļoti bieži novērtējot tikai nelielu daļu no skolēnu zināšanām, nevis individuālu visu prasmju kopainu. Tas arī padara skolotājus nogurušus un pārslogotus.


Kāpēc tas ir vajadzīgs, ja mums jau ir tādas lietotnes kā Speakly, kas to var izdarīt automātiski? Skolotājam atliek vienkārši noklikšķināt uz pogas un aplūkot, kā katram skolēnam veicas ar dažādām valodas prasmēm.


Praktiskie risinājumi


Tagad, kad esi izlasījis par skolu sistēmas pamatproblēmām, aplūkosim, kā to var mainīt. ☝ ️


1. POSMS:

Simts gadus vecas sistēmas vietā, kad skolotājs vienatnē “iegremdēja” bērnus zināšanās, mums mācīšanās procesā ir jāintegrē interaktīvas lietotnes. Piemēram, skolēni apgūst nepieciešamo Speakly lietotnē, bet skolotājs kļūst par iedvesmotāju-motivētāju, kurš mudina audzēkņus praktizēt valodu.


Kāpēc? Svešvalodu mācību lietotnēs ir viedi MI algoritmi, kuri ņem vērā visus iepriekšminētos elementus katram skolēnam. Piemēram, Speakly algoritms analizē mācīšanās tempu reāllaika režīmā, piedāvājot tieši to mācību saturu, kas atbilst katra valodu apguvēja tā brīža zināšanu līmenim. Neviens skolotājs to nevar vienlaikus izdarīt lielām skolēnu grupām. Kāpēc gan neļaut tādām lietotnēm kā Speakly palīdzēt bērniem iemācīties valodu atbilstoši individuālajām niansēm?


To var darīt jau tagad, integrējot lietotnes svešvalodu stundās, radot skolēniem mācību vidi, kas viņus motivē un ņem vērā viņu individuālās vajadzības. Mācību laikā skolotājs var būt vadītājs un motivētājs, kas atbild uz skolēnu jautājumiem un ļauj viņiem uzlabot savas svešvalodu prasmes, izmantojot datoru vai viedierīces.


2. POSMS:

Nodarbību otrajai pusei jābūt vērstai uz praktiskām iemaņām, t.i., mācību lietotnē apgūtā izmantošanai. Tas palīdzētu skolēniem ātrāk attīstīt pārliecību un pārvarēt psiholoģisko svešvalodas barjeru.


Vislabākais risinājums šādas vides radīšanai ir ievērot vienu vienkāršu noteikumu: stundas jāvada tikai svešvalodā, bez dzimtās valodas palīdzības. Skolēni izlasītu visus nepieciešamos gramatikas likumus un skaidrojumus lietotnē, un, vingrinoties kopā ar klasesbiedriem, galvenā uzmanība tiktu pievērsta pašai valodai, nepārslēdzoties starp to un dzimto valodu. Tas ir ļoti svarīgi.


Ar šādas divu posmu sistēmas palīdzību skolēni uzlabotu savas svešvalodas prasmes ar digitālu rīku palīdzību, pēc tam izmantojot apgūtās zināšanas valodas iegremdēšanās stundās skolotāja vadībā, kurš viņus motivētu.


Tā es redzu svešvalodu mācīšanās nākotni. Un to var sākt attīstīt jau tagad.







98 views0 comments

Recent Posts

See All