Vai apmēram nojaut, cik vārdus šodien esi lietojis savā dzimtajā valodā? 100, 1000 vai 100 000? Pētījumi rāda, ka ikdienas saziņai mēs izmantojam 4000–5000 izplatītākos vārdus. 😉
Tagad aplūkosim šo faktu kontekstā. Lietojot valodu, tiek izmantota arī gramatika. Mēs zinām, kā veidot lietvārdus (vai tie ir vienskaitlī vai daudzskaitlī), locīt darbības vārdus (vai tie ir tagadnē, pagātnē vai kādā citā formā) un citus gramatikas likumus. Tomēr valodas lietošanas laikā mēs apzināti nepiedomājam par visiem šiem sarežģītajiem gramatikas noteikumiem – tas notiek automātiski, jo pie valodas jau sen ir pierasts.
Turklāt, ja tā padomā, lielākā daļa cilvēku pat nezina, ko tieši nozīmē tādi vārdi kā "sintakse", "modalitāte", "partikula", "frazeoloģismi", "noteiktais artikuls" vai "idiomātiski izteicieni". Izlasot šo vārdu nozīmi, tie joprojām izklausās dīvaini un ir mazliet grūti izveidot asociācijas ar valodu, kuru lietojam automātiski. ☝️
Tāpēc mums vispirms ir jāatbrīvojas no novecojušās pārliecības, ka "pirms svešvalodas lietošanas un izpratnes, mums ir jāapgūst tās gramatika". Patiesībā dabiskais mācību process noris tieši pretēji. Pirms gramatikas likumu apgūšanas ir nepieciešams runāt un saprast pašu svešvalodu. 😉
Piemēram, es diezgan labi runāju vācu valodā un to lieliski saprotu, bet nekad neesmu mācījies tās gramatiku. Un, lai gan es varu iztulkot vācu romānu igauņu valodā bez lielām grūtībām, es pat nepieciešamības gadījumā nevarētu nosaukt nekādas deklinācijas formas vai citus vācu valodas gramatikas likumus.
Bet kā tad es iemācījos šo valodu? Balstoties uz pieredzi. Es klausījos citu cilvēku sarunās un mēģināju tās atdarināt. Gluži kā to dara mazi bērni, kuri atdarina pieaugušos un tādējādi automātiski uztver valodas noteikumus.
Es mēdzu vācu valodā pieļaut artikulu vai konjugāciju kļūdas, bet tas nav negatīvi ietekmējis manu mācību ceļu. Es iekļauju valodu savā ikdienā, piemēram, klausoties Speakly klausīšanās vingrinājumus, un tādējādi iemācos novērst kļūdas vienu pa vienai. Klausos, kā valoda tiek lietota konkrētos teikumos. Un, tā kā es runāju un saprotu vācu valodu, esmu beidzot gatavs pilnveidot arī gramatiku, jo man ir daudz lielākas spējas to izprast nekā iesācēja līmenī.
Pamatojoties uz pētījumiem, šāda pieeja dod ātrākus un labākus rezultātus. Var rasties jautājums: "Kā var locīt darbības vārdus bez konjugācijas likumu zināšanām?" Atbilde ir vienkārša un balstīta uz statistisko nozīmīgumu. Aplūkosim to sīkāk. 🚀
Ne visi vārdi (vai darbības vārdi) ir vienlīdzīgi
Apskatīsim kādu piemēru. Pieņemsim, ka mums jāiemācās franču valodas darbības vārds parler, kas nozīmē "runāt". Tas ir diezgan noderīgs darbības vārds, kad vēlamies teikt "Je parle français" ("Es runāju franču valodā") vai "Pardon, je ne parle pas anglais" ("Atvainojiet, es nerunāju angliski").
Šī darbības vārda locīšana tagadnes laikā izskatās šādi:
Je parle
Tu parles
Il/Elle parle
Nous parlons
Vous parlez
Ils/Elles parlent
Protams, tagadnes laiks nav vienīgais – to ir DAUDZ vairāk. Zemāk ir standarta darbības vārda parler locīšanas tabula.
Tagad iedomājies sevi valodu kursa pirmajā nodarbībā saņemam lapu kaudzi, kurās ir uzdrukātas šādas vairāku darbības vārdu locīšanas tabulas.
Tā kā šāds informācijas apjoms ir pārāk liels tūlītējai izpratnei, tas rada tikai apjukumu un trauksmi. Un kas gan jādara ar šīm tabulām? Jāiegaumē? To mēģinot, pastāv ļoti liela varbūtība, ka visi locījumi aizmirsīsies pirms pašas valodas lietošanas. Tas notiks tāpēc, ka šiem likumiem iesācēja posmā nav konteksta (pietiekamas saskares ar valodu), kas ir ļoti būtisks faktors efektīvai gramatikas apguvei. 🚀
Labi, vēlreiz apskatīsim darbības vārdu parler. Kā zināms, dažādas darbības vārdu tagadnes formas netiek lietotas vienlīdzīgi – dažas tiek izmantotas biežāk nekā citas. “Es saku” tiek teikts biežāk nekā “viņi saka”, jo mums ir tendence runāt vairāk par sevi nekā par citiem.
No tā mēs varam secināt, ka nav jēgas iegaumēt visus darbības vārdu locījumus pat tagadnes laikā. Tie var būs nenozīmīgi iesācēja līmenim, jo statistiski tiek maz lietoti.☝️
Tātad efektīvākā pieeja valodas un gramatikas apguvei ir vispirms iegaumēt tikai statistiski svarīgāko darbības un īpašības vārdu formas un citus gramatikas likumus. Labā ziņa: no paša sākuma valodas gramatikā nemaz nav jāiedziļinās! Tas nav nepieciešams. Velti laiku un enerģiju nevis gramatikas nianšu izpratnei, bet koncentrējies uz mācīšanos runāt un saprast pašu valodu.
Speakly mācību lietotne tam ir lieliski piemērota. Tajā tu vari apgūt pašus nozīmīgākos vārdus un teikumus reālās dzīves kontekstā, neizniekojot laiku nesvarīgajam.
Konkrēta un vispārīga mācīšanās
Vai esi kādreiz mācījies spēlēt mūzikas instrumentu?
Iedomājies sevi mācāmies spēlēt instrumentu, vienkārši lasot, kā to spēlēt, nevis patiešām spēlējot. Izklausās dīvaini, vai ne? Bet šādi lielākā daļa no mums ir spiesti apgūt gramatiku. Mums var būt plašas zināšanas par instrumentu, sarežģītām akordu progresijām un teoriju, taču, apsēžoties pie klavierēm, tās vien mums nepalīdzēs kaut ko nospēlēt. 😭
Lielākā daļa mūzikas skolotāju teiktu, ka labākais veids, kā motivēt bērnu mācīties, spēlēt kādu instrumentu, ir ļaut viņam spēlēt dziesmas, kas viņam patīk. Kad viņš ir apguvis prasmes spēlēt dažādus skaņdarbus, ir pienācis laiks mācīties instrumenta "gramatiku".
Vai gramatikas zināšanas vispār ir nepieciešamas?
Mūsu smadzenes darbojas ļoti vienkārši: ja mūsu galvā nav skaidra jautājuma, mēs neatceramies atbildi. Ja mēs piespiedīsim sevi atcerēties informāciju, kas neizriet no jautājuma, kāds radās valodas lietošanas laikā, informācija būs pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā.
Tādējādi mēs varam teikt, ka, jā, gramatika ir nepieciešama, bet ne pašā mācīšanās sākumā. Tā būs noderīga vēlāk, bet arī ne pilnīgi visās niansēs, bet gan pamatojoties uz to, kas patiešām ir nepieciešams. 🚀
Es zinu, ka tas izklausās savādi, salīdzinot ar to, ko parasti saka skolotāji. Pastāv uzskats, ka vispirms jāapgūst gramatika un tikai pēc tam jāsāk runāt. Bet intuitīvā līmenī tas neizklausās gluži pareizi, vai ne? Kāpēc mēs dzimto valodu apguvām citādākā veidā? Galu galā bērni arī iemācās saprast svešvalodas no ārzemju multfilmām, pirms ir redzējuši jebkādus gramatikas likumus.
Un iemesls tam ir vienkāršs – viena no šīm mācību pieejām ir raksturīga cilvēka būtībai, bet otra nav.
Speakly mācību programmā ir gramatikas sadaļa, kas sniedz ātru pārskatu par dažādiem gramatikas likumiem. Noklikšķinot un gramatikas ikonas, programma atver tajā brīdī nepieciešamo gramatikas informāciju, lai valodas prasmes attīstītos ātrāk.
Runāšana vispirms, gramatika pēc tam
Mācoties dzimto valodu, pirms gramatikas un lingvistikas nianšu apgūšanas bērni sāk runāt. Tieši tā mums vajadzētu pievērsties svešvalodu apguvei. Tas ir mūsu prātam dabiskākais mācību veids.
Tātad, kā padarīt valodu mācību procesu pēc iespējas ātrāku?
Klausies valodu pēc iespējas vairāk. 🚀
Es iesaku klausīties Speakly vingrinājumus. Ja tos klausīsies katru dienu, šo vingrinājumu efektivitāte tikai palielināsies.
Iesaisties jēgpilnā komunikācijā. 🚀
Es iesaku Speakly LIVE-situāciju vingrinājumus, kas liks tev sākt runāt pat tad, kad vēl nesaproti nevienu vārdu.
Atrodi līdzsvaru starp konkrētu un vispārīgu mācīšanos. 🚀
Sākuma posmā pievērs uzmanību gramatikai pavisam nedaudz. Šādā veidā tu varēsi attīstīt savas svešvalodas prasmes bez pārslodzes.
Ievēro šos ieteikumus un izmanto visu, ko piedāvā Speakly programma. Mēs tajā esam radījuši lielisku gramatikas un pārējo valodas prasmju līdzsvaru.
