Mācoties kaut ko jaunu, mēs vēlamies uzreiz kļūt par speciālistiem. Piemēram, apgūstot kādas valodas skaitļus, mēs nevaram apstāties pie 1, 2 vai 3. Mums jāzina vismaz skaitļi no 1 līdz 10 vai vēl labāk – no 1 līdz 100. Mācoties darbības vārdu konjugācijas franču vai spāņu valodā, ar tādām formām kā "es esmu" un "mēs esam" vien nepietiek – mēs jūtam nepieciešamību zināt visas pārējās formas un laikus, kā arī saprast to loģiku. Tādēļ mēs nevaram iedomāties runāt kādā svešvalodā, kamēr neesam apguvuši visas šīs formas! Mums šķiet, ka neesam vēl "gatavi". 😉
Pētījumi rāda, ka lielākā daļa valodu apguvēju tieši tā arī domā. Un atklāti sakot, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tik daudziem no mums neizdodas apgūt svešvalodas. ☝️
Tā ir iekšēja tiekšanās pēc pilnības un vajadzība likt mums justies “gataviem” runāt noteiktā valodā, pirms mēs pat sākam to lietot. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies, kādēļ šī tieksme pēc pilnības neļauj sasniegt labus rezultātus, no kurienes tā rodas un ar ko to aizstāt, lai mūsu svešvalodas apguves pieredze būtu pēc iespējas produktīvāka.
Perfekcionisms neļauj virzīties uz priekšu
Patiesībā tas, ka mēs jau pirms kādas darbības uzsākšanas gaidām no sevis pilnību, nav dabiski. Gadsimtu gaitā cilvēki vienmēr ir mācījušies, pieļaujot kļūdas. Kļūdu pieļaušana ir labākais mācību veids, jo neviens nekļūst par profesionāli, neko nedarot.
Perfekcionisti piedzīvo t.s. "analītisko paralīzi", kas mācību procesu ļoti apgrūtina. Viņi vēlas būt perfekti, lai varētu izmantot savas prasmes, taču, nepiedzīvojot kļūdas, pilnība nevar tikt sasniegta. Šādi cilvēki paši sev kaitē, neļaujot ātri attīstīties.
Ir vēl viena lieta, ko rāda pētījumi – bieži cilvēki, kurus interesē svešvalodas, uzskata, ka jaunas valodas apgūšana labā līmenī prasa daudz pūļu un daudzu gadu darbu, tāpēc daudzi no viņiem mācības nemaz neuzsāk.
Mēs tiecamies uz izcilību jau no bērnības
Mums nav tālu jāmeklē, lai saprastu, no kurienes rodas šis perfekcionisms. Tā saknes meklējamas skolā: tradicionālā vērtēšanas sistēma mūsos ir iesakņojusi ideju par katru cenu izvairīties no kļūdām. Tā mūsos ieprogrammējusi dziļas bailes kļūdīties un līdz ar to tiekties pēc izcilības jau pirms sākam izmantot apgūtās prasmes. Šajā gadījumā mums šķiet, ka kļūdu varbūtība būs viszemākā. ☝️
Standarta svešvalodas testā kļūdas tiek izceltas ar sarkanu krāsu, un, piemēram, 80% pareizo atbilžu netiek ņemtas vērā. Tagad uzdosim sev jautājumu – kā būtu, ja mēs sāktu koncentrēties uz pareizajiem 80%? Kā būtu, ja mēs sāktu izmantot šīs zināšanas reālās sarunās un situācijās, nevis kautrētos par 20% nepareizajām atbildēm? 😉
Atbilde ir vienkārša. Skolēnam ir jājūt motivāciju par sasniegtajiem rezultātiem, nevis jājūtas neērti vidē, kas liek domāt tikai par pilnību.
Vairāk par to, kā skolu sistēma rada bailes no svešvalodām, var lasīt šajā rakstā.
Kāpēc nepilnību pieņemšana ir nepieciešama valodu apguvei
Var likties dīvaini, taču vairāki slaveni poligloti (t.i., cilvēki, kuri zina daudzas valodas) saka, ka viņu veiksmīgas mācīšanās recepte ir nevis tiekšanās pēc pilnības, bet dabiska valodas apguve, kā to dara bērni. 🚀
Ko tas īsti nozīmē?
Pirmkārt, visi veiksmīgie poligloti klausās mērķa valodu ikdienā, vai tas būtu podkāstu, Speakly klausīšanās uzdevumus vai citu formu veidā. Lielākā daļa poliglotu pat teiktu, ka pirms svešvārdu apgūšanas viņiem ir jāpievēršas tikai klausīšanās daļai, lai ausis pierastu pie jaunās valodas skanējuma. Tas viss notiek pilnīgi nekontrolētā veidā, un tas nebūtu iespējams, ja viņi domātu kā perfekcionisti. ☝️
Šajā videoklipā iedvesmojošā poliglote Laura Mališevska runā tieši par to:
Otrkārt, poligloti saprot, ka ne visi valodas vārdi un frāzes ir vienlīdz svarīgi. Tādēļ arī Speakly programmā ir iekļauti vārdi un teikumi, kas ir nozīmīgi ikdienas sarunām. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai sasniegtu labu svešvalodas līmeni. 🚀
Šajā videoklipā poliglote Lindija Botesa apspriež šo tēmu:
Kopsavilkums
Valodu apguvējiem ir vēlme pirms praktiskas valodas lietošanas iemācīties visu gramatiku. Bet vairāku valodu pratēji zina, ka tā nav efektīvākā pieeja.
Nebaidies no kļūdām. Sāc lietot valodu pat tad, ja zini tikai dažus vārdus vai frāzes. Visas gramatikas nianses varēsi apgūt pēc tam!
Tātad, necenties visu zināt uzreiz, sāc ar statistiski svarīgākajiem vārdiem un teikumiem Speakly programmā, centies runāt pat tad, ja mēdz jaukt vārdus. Tas ir labākais veids valodas prasmju attīstīšanai! 🚀
Nobeigumā es šeit iekļauju fragmentu no mūsu diskusijas ar poligloti un valodu eksperti Lindiju Botesu (pilno sarunu var noklausīties šeit), kurā mēs pārrunājām perfekcionisma negatīvo ietekmi uz mācību procesu.
Comments